#41 Olmiķu gravas ūdenskritums

Liela daļa mūsu apskatīto dabas brīnumu ir ne tikai mainījušies, bet pat radušies cilvēku darbības ietekmē. Šīs izmaiņas parasti ir notikušas, apmierinot sabiedrības saimnieciskās prasības pēc dabas resursiem. Labs piemērs ir Riežupes rumba, Kaltenes kalva un Septiņavotu ūdenskritums, nemaz nerunājot par Staburagu, kuru mūsdienās var apskatīt tikai ūdenslīdēji.

Tomēr arī pati daba šad tad sagādā mums pārsteigumus, veidojot un atklājot savus dabas brīnumus. Manuprāt, spilgtākais no šādiem gadījumiem ir Vidzemes piekrastes klinšu atsegumi, kas nesenā pagātnē radās pēc Baltijas jūras huligāna – vētras “Ervīns”nedarbiem.

Latvijas ūdenskritumi nav izņēmums, un ir pierādījums Latvijas reljefa nepārtrauktai mainībai.Ventas un citas rumbas nemitīgi tuvojas savu upju iztekām un, pateicoties salīdzinoši mīkstajiem iežiem, šīs izmaiņas ir saskatāmas pat cilvēka mūža laikā. Pie mums sastopami ūdenskritumi, kuri plašākai sabiedrībai parādījušies spēcīgu lietavu vai palu ūdeņu izskalojumu rezultātā. Pie šādām dabas skatuves zvaigznēm var pieskaitīt Dāvida dolomītu ūdenskritumu un šī raksta galveno varoni –Omiķu gravas ūdenskritumu.

Ūdenskritums atrodas Vārmes nolaidenumā un kartē iezīmēts pašā Kurzemes viducī. No autostāvvietas Šķēdes upes virzienā ved taciņa, un diezgan drīz paveras romantisks skats uz uzpludināto Šķēdes dzirnavu ezeru. Pāri Omiķu gravai uzsliets tiltiņš, no kura ērti apskatāms Šķēdes atsegums. Omiķu ūdenskritums kā jau daudzi Kurzemes ūdenskritumi vasaras mēnešos ir sauss un gaida lietavas.

Šķēdes atsegums sastāv no divām daļām, kurās zinātnieki pirms 380 miljoniem gaduir konstatējuši mirušu dzīvnieku pārakmeņojušās atliekas, proti, vieta ir īpaša ar smilšakmens atsegumā atrodamajām fosilijām – atseguma apakšējā daļa pusmetra biezumā sastāv no gliemeņu čaulām, gliemežiem un galvkājiem, tā vidējā daļa ietver veselu pleckāju čaulu sakopojumus, kamēr atseguma augšējo daļu divu metru biezumā aizņem stipri sacementēts gliemeždolomīts1.

 

Netālu no Omiķu gravas atrodas vecās Sķēdes dzirnavas, kuru zelta laiki palikuši tālu pagātnē. Līdzās dzirnavām atrodas omulīgs namiņš ar izkārtni, kura, neskatoties uz skarbo visapkārt esošo nolemtību, turpina spītīgi apgalvot, ka “te ir krodziņš”.

1ww.daba.gov.lv

About Author

client-photo-1
Edgars Ražinskis
Astoņos gadus darbojies tūrisma ekipējuma un tūrisma pakalpojumu jomā, kamēr ienākusi doma pieredzi, zināšanas un kaislību realizēt savā uzņēmumā. Velo tūrisms ir Edgara kaislība, ar to ir izbraukāta Latvija un pat pabūts tālajā Ruandā. Piedalījies vairākās ekspedīcijās ar 4x4 gan Krievijas Ziemeļos, gan tālajā Altajā. Stažējies Gruzijā, kur vedis tūristu grupas Kaukāza kalnos un raftinga tūrēs pa straujajām kalnu upēm.

Comments

Leave a Reply

eleven − one =