#93 Leģendām apvītā Vilce

Pie Vilces muižas nokļūstam agrā svētdienas rītā. Daba no monotoni zaļas ir kļuvusi koši trīskrāsaina. Ir apmācies, tomēr, tiklīdz mēs nokļūstam zem kokiem ar koši dzeltenajām lapām, gaisma kļūst spilgtāka. Mēs no termosa sev krūzēs salejam vasarā savākto zāļu tēju un iekārtojamies uz soliņa ar skatu uz burvīgo ieleju. Šodien muižā mājo skola, tūrisma informācijas

#43 Skaistkalnes kritenes, kurās pazūd govis, zirgi un pat pirtiņas

    “Suns!” apslāpēti iekliedzas Elizabete un cieši ieķeras man elkonī. Pa dzeltenām lapām piebirušu meža ceļu mūsu virzienā nāk sirms kungs. Viņš iesmēķē un izpūš dūmus, cigareti neizņemot no mutes. Viņam līdzi ir paliela auguma vilku aitu suns. Netālu no mums suns vairs nespēj noslēpt sajūsmu par nenovēršamo tikšanos un pēdējos soļus veic, nedaudz

#42 Lapkritis Daugavas lokos.

    Daugavas loki manā dzīvē ienāca pirms kādiem 10 gadiem, kad devos meklēt teiksmaino Dinaburgas pili. Internets tai laikā nebija tik attīstīts kā šodien, un gūglē bija atrodamas vien dažas bildes, toties tajās pils uz Daugavas fona izskatījās vienkārši iespaidīgi. Es tai laikā biju jauns, un attiecībā pret daudzām lietām manās zināšanās bija vērojami