#89 Ogres kailie akmeņi

Pa ceļam no Ērgļiem uz Rīgu, nolemjam pa ātro ieskriet apskatīt Akmeņupītes (sauktu arī par Vēģerupītes) ūdenskritumu. Pirms pagrieziena uz dabas objektu novietota lepna norāde par muzikālo sveču muižu “Bumbiermuiža” un Akmeņupītes ūdenskritumu. Kompliments Ērgļiem, kas rūpējas par to, lai tūrisma objekti būtu atrodami. Skaidrāku priekšstatu par to, ko sagaidīt pēc pagrieziena, gan gūst tikai

#68 Ogres renesanses flagmanis – Zilie kalni.

Deviņdesmito gadu beigās, braucot cauri Ogrei, metās šermuļi. Ogre ar savām drūmajām ielām un noplukušajām, blīvi sabūvētajām daudzstāvenēm drīzāk atgādināja attālu Rīgas guļamrajonu, nevis kūrortpilsētu, kas vēl pagājušā gadsimta 30. gados sīvi cīnījās ar Jūrmalu. Kopš deviņdesmitajiem daudz kas ir mainījies–pilsēta lēnām, bet mērķtiecīgi atgriež savu dabas kūrorta slavu, un viens no spilgtākajiem Ogres renesanses

#45 Glāžšķūņa garais ūdenskritums un bērnišķīgais atklāšanas prieks

  Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad dabas brīnumu atklājam, to nemeklējot. Bijām aizbraukuši uz Glāžšķūni apskatīt dolomītsmilšakmeņa atsegumus Ogres upes krastos. Bridām gar upi, apbrīnojām varenos kokus, kas iegāzušies upē, izlaužot paprāvus atseguma klints bluķus, un priecājāmies par koši zaļajām sūnām caur kurām pacietīgi sulojās neseno lietu ūdeņi. Tā nu es, iegrimis svinīgā apcerē,