#69 Īvandes ūdenskritumu spožums un posts.

Pērnajā rudenī, kad Rendā bijām iepriekšējo reiz, nonācām tur naktī, tāpēc Īvandes ūdenskritumus varējām vērot tikai lukturu gaismā. Šoreiz Rendā ierodamies no agra rīta. Debesis ir skaidras, un tiklīdz aiz līkuma pazūd autobuss, tālumā kļūst dzirdamas Īvandes ūdenskrituma čalas. Vienīgie sastaptie cilvēki ir kāds dzīves svinētāju pārītis, kas uz soliņa ar skatu uz Īvandes ieleju

#30 Kurmāles svētais Baltavots un viņa noslēpumainais brālis

  Bija pats vasaras sākums, laiks bija karsts, un debesis bija pārsteidzoši skaidras. Paēduši lepnas pusdienas ciematā, ko kādreiz dēvēja par Fēliksbergu jeb laimīgo kalnu, dodamies iekšā suitu zemēs, Alsungas virzienā. Leģenda vēsta, ka šo nosaukumu vieta ieguvusi, pateicoties kādam kapteinim, kurš negantas vētras laikā apsolījis uzcelt baznīcu tai vietā, kur izdosies laimīgi izkļūt krastā.