#98 Ērģeļu klintis–Berlīne–Rauna

Mūsu dabas ceļojumi, vispārīgi izsakoties, ir iedalāmi divās kategorijās. Pirmajā ietilpst brauciens ar auto – kad mēs piestājam konkrētās vietās, uzņemam foto un dragājam uz nākamo punktu vai sliktākajā gadījumā uz mājām. Šādi ceļojumi gadās tad, kad esam slinki, mums ir maz laika, vai vieta, mūsuprāt, nav tā vērta, lai veltītu tai daudz laika. Pēc

#67 Lorupes četri gadalaiki

Dienā, kad visā pasaulē atzīmē Zemes stundu, bet mūsu senči kādreiz esot svinējuši vienu no Māras dienām jeb Kāpostnīcu, mēs, paprāvā bariņā, dodamies pārgājienā pa dabas bagātību ziņā neizsmeļamo Siguldas apkārtni. Mūsu 67. dabas brīnumam esam izvēlējušies Lorupi, kura kādreiz bija slavena ar savu gleznaino ieleju. Taču Padomju laikos celtais tilts pār ieleju ienesa ainavā

#64 Ratnieku labā daba

Gauja posmā starp Siguldu un Līgatni, pateicoties apkārtnes ģeogrāfiskajām īpatnībām, sapulcina sevī īpaši spilgtas upītes un strautus, kas īsi pirms pievienošanās lielajai upei, tek pa dziļām un noslēpumainām gravām. Daudzas no tām ir iekļautas Nurmižu gravu rezervātā, kurā atrašanās ir atļauta vien ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujām, tomēr vēl vairāk ir tādu, kas ir brīvi

#63 Piķenes kraujas zelta un sudraba leduskritumi

Bijām tā pārņemti ar redzēto Krauļukalna leduskritumu Braslas upes krastos, ka nolēmām, pirms braukt mājās, piestāt Krimuldā pie Piķenes kraujas. Gauja bija aizsalusi, kas, piekritīsiet, pēdējos gados nav pārāk bieža parādība. Saule pēc ilgiem laikiem sildīja,cikspēja, un bija izdzinusi cilvēkus ārā. Otrā Gaujas krastā skanēja smiekli, vecāki pastaigājās kopā ar bērniem, un suņi vārtījās sniegā.

#60 Slavaskārais Gūtmaņa grotas noslīdenis.

Ar vecākiem bērnībā vismaz reizi gadā braucām uz Siguldu. Atceros, ka līdz trošu tramvajiņam viss vēl bija daudzmaz ciešami, bet, kad bija jāvelkas tas gabals no Turaidas atpakaļ uz Siguldas dzelzceļa staciju, garām kaut kādām garlaicīgām alām, pāri tiltam un tad augšup kalnā, kuram nav gala… nu tas bija pāri maniem bērna spēkiem, un tēvs

#51 Raganu katls

Vienmēr esmu apskaudis tos, kuri savas dzimšanas dienas svin vasarā – ar pārgājieniem dabā, kuros visi labprāt grib piedalīties, ar gaļas cepšanu un peldēšanos jūrā. Es esmu dzimis decembra sākumā, kad rudens nevar beigties un ziema nesteidz sākties. Mana dzimšanas diena ir piektajā gada laikā – kad cilvēki sāk sapņot par siltām zemēm, gaiss ir

#50 Daudas romantiķu ūdenskritums

Daudas ūdenskritums pēdējos gados aizvien biežāk iekļūstsociālo tīklu uzmanības centrā kā iecienīta bildinājumu izteikšanas un kāzu dienas lokācija. Lai neiztraucētu kādu romantisku pārīti,mēs sagaidījām nesezonuun vienu no Latvijas augstākajiem ūdenskritumiem devāmies apskatīt decembra sākumā.Liela daļa Daudas upes tecējuma ir iekļauta Nurmižu gravu rezervāta teritorijā, kuras apmeklējums ir stingri ierobežots, tāpēc mēs apskatāmtikai ūdenskritumu.  Bez kartes

# 35 Pēdējais Staburags

       Staburags ir Raunas apkārtnes centrālais dabas objekts, par ko liecina ciemata centrā tam veltītā norāde. Raunas staburags ir ļoti izteiksmīgs populārā tūrisma apskates objekts. Tam ir sava labi iekopta autostāvvieta. Info stends ar Staburaga rašanās skaidrojumu un aicinājums saudzēt šo dabas brīnumu. Uz pašu dabas objektu ved lieliskas kvalitātes celiņš ar lepnu cilpu

#20 upe Abuls

Valmieras autoostā starp lielajiem, modernajiem autobusiem iespraucas neliels, omulīgs un jau padzīvojis busiņš, kas dosies uz Trikātu un uz turieni aizvedīs arī mūs. Uz perona esam 13, bet vēl četri pievienosies pa ceļam. Pēc brīža atklājas, ka šoferis jau labu laiku aicina pasažierus pēc kārtas numuriem, un mēs esam nojaukuši visu kārtību. Kā par pārsteigumu

#11 Līču-Laņģu klintis

„Ei, tu neredzi, ka te ir evakuācija?” nobļauj apsardzes firmas tērpā ģērbies neliela auguma vīrietis. „Visiem jāpamet telpas!” viņš paziņo un aiziet tālāk. Dzelzceļa kase s vēl darbojas un apkalpo pāris palikušos klientus. Var redzēt, ka pie ārdurvīm jau ir sapulcējies cilvēku bars, kas stacijā vairs netiek ielaists. Lielāko daļu no 20 pārgājiena dalībniekiem esmu

#8 Rauna

Tikko atguvušies no iespaidiem, ko radījis varenais Septiņavotu ūdenskritums, dodamies tālāk – Raunas upes virzienā. Lai izkļūtu no Kazu gravas, mērojam labu gabalu pa purvaino pļavu, šķērsojam Triečupīti pa mākslīgi izveidotu sašaurinājumu un atkal līšus rāpjamies augšā stāvā gravā. Pa mežu cenšamies izmanevrēt tā, lai neattaptos kādā pagalmā, jo pieredze rāda, ka lauku sētās suņi

Ziemassvētku sveiciens ar Sautas kalna egli

Sautas kalna dižegle, kā to mēdz dēvēt, atrodama pasakainā Gaujas senkrasta kraujas malā, apmēram 11 km attālumā no Siguldas. Par egles atklājēju un nomērītāju (1997. gadā)  ir uzskatāms viens no Latvijas pazīstamākajiem dēkaiņiem un dabas pētniekiem – Guntis Eniņš. Mēs uz Sautas kalnu devāmies decembra sākumā, kad pelēkos laukus bija nomainījis tikko uzsnidzis sniegs. Ņemot