#64 Ratnieku labā daba

Gauja posmā starp Siguldu un Līgatni, pateicoties apkārtnes ģeogrāfiskajām īpatnībām, sapulcina sevī īpaši spilgtas upītes un strautus, kas īsi pirms pievienošanās lielajai upei, tek pa dziļām un noslēpumainām gravām. Daudzas no tām ir iekļautas Nurmižu gravu rezervātā, kurā atrašanās ir atļauta vien ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļaujām, tomēr vēl vairāk ir tādu, kas ir brīvi

#63 Piķenes kraujas zelta un sudraba leduskritumi

Bijām tā pārņemti ar redzēto Krauļukalna leduskritumu Braslas upes krastos, ka nolēmām, pirms braukt mājās, piestāt Krimuldā pie Piķenes kraujas. Gauja bija aizsalusi, kas, piekritīsiet, pēdējos gados nav pārāk bieža parādība. Saule pēc ilgiem laikiem sildīja,cikspēja, un bija izdzinusi cilvēkus ārā. Otrā Gaujas krastā skanēja smiekli, vecāki pastaigājās kopā ar bērniem, un suņi vārtījās sniegā.

#52 Dēkainā Lāčplēša gulta un Lielvārdes Rumbiņa

Līdzīgi kā stāstā par Murjāņiem un gar šoseju skrienošo, apburošo Lojas upi, arī šoreiz mēs devāmies uz dabas brīnumu, kuram gandrīz visi ir braukuši garām, bet tikai retais iedomājas novirzīties pārsimts metru no šosejas, lai apskatītu salīdzinoši unikālu dabas objektu. Dodoties uz laukiem, esmu neskaitāmas reizes braucis cauri Lielvārdei, bet Lielvārdes Rumbiņu pirmo reizi apskatīju

#50 Daudas romantiķu ūdenskritums

Daudas ūdenskritums pēdējos gados aizvien biežāk iekļūstsociālo tīklu uzmanības centrā kā iecienīta bildinājumu izteikšanas un kāzu dienas lokācija. Lai neiztraucētu kādu romantisku pārīti,mēs sagaidījām nesezonuun vienu no Latvijas augstākajiem ūdenskritumiem devāmies apskatīt decembra sākumā.Liela daļa Daudas upes tecējuma ir iekļauta Nurmižu gravu rezervāta teritorijā, kuras apmeklējums ir stingri ierobežots, tāpēc mēs apskatāmtikai ūdenskritumu.  Bez kartes

#45 Glāžšķūņa garais ūdenskritums un bērnišķīgais atklāšanas prieks

  Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad dabas brīnumu atklājam, to nemeklējot. Bijām aizbraukuši uz Glāžšķūni apskatīt dolomītsmilšakmeņa atsegumus Ogres upes krastos. Bridām gar upi, apbrīnojām varenos kokus, kas iegāzušies upē, izlaužot paprāvus atseguma klints bluķus, un priecājāmies par koši zaļajām sūnām caur kurām pacietīgi sulojās neseno lietu ūdeņi. Tā nu es, iegrimis svinīgā apcerē,