#34 Gobdziņu tuksnešu garoza

Šodien pa labības laukiem rāpo kombaini, kas saceļ putekļu mākoņus, un traktori, kas uzar tikko nopļautos laukus, atstājot aiz sevis stārķu un vārnu rindas. Posmā no Skrundas līdz Lēnām Venta rāmi plūst cauri plaši pārskatāmiem laukiem. Vietā, kur Koja ietek Ventā un atrodas Lēnu katoļu baznīca, griežam pa kreisi un dodamies uz Lēnu ciemu. Lēnās

#28 Labraga izsalkusī jūra.

Ar Elizabeti esam vienojušies, ka ceļa gabals no Pāvilostas līdz Jūrkalnei ir skaistākais, pa kādu esam braukuši. Varbūt tam par iemeslu kalpoja vasarīgā diena ar spožo sauli un ceriņiem, ābelēm un ķiršu kokiem, kas ziedēja kā traki. Iespējams, nepieciešamo iespaidu radīja plašums abās ceļa pusēs un tālumā redzamā un skaidri nojaušamā jūra. Apskatot Latvijas karti,

#27 Kino industrijas zvaigzne – Veczemju klintis.

Veczemju klinšu apmeklējumu var apvienot ar turpat netālu esošo Ķurmragu un tā apkārtnē esošajām klintīm (http://www.25wolves.com/kurmraga/), kūrām esam veltījuši veselu stāstu. Tomēr ja mēs salīdzinām abās vietās piedzīvoto – vietas atšķiras ļoti būtiski. Ķurmrags ir mežonīgs, romantisks un daudzveidīgs, savukārt Veczemju klintis ir kļuvušas par publisku atpūtas vietu, padarot tās vieglāk pieejamas vecāka gada gājuma

#20 upe Abuls

Valmieras autoostā starp lielajiem, modernajiem autobusiem iespraucas neliels, omulīgs un jau padzīvojis busiņš, kas dosies uz Trikātu un uz turieni aizvedīs arī mūs. Uz perona esam 13, bet vēl četri pievienosies pa ceļam. Pēc brīža atklājas, ka šoferis jau labu laiku aicina pasažierus pēc kārtas numuriem, un mēs esam nojaukuši visu kārtību. Kā par pārsteigumu

#19 Tīrspurvs un skābarži

Nav saviļņojošāka brīža dabā par pavasari: pumpuri nostājušies zemajā startā un gaida siltākus saules starus, lai sprāgtu vaļā un pārvērstu ainavu līdz nepazīšanai. Pa tīrumiem lepni staigā dzērves, un gandrīz katrā dīķī redzami gulbji. Šādā rītā dodamies uz Tīrspurvu, kas var lepoties ar vienu no garākajām laipu takām Latvijā. Daļu ceļa veicam caur Lietuvu, jo nevēlamies lauzt

#5 Gaiziņš

Pirmās Latvijas brīvvalsts Vidzemes ceļvedī tūrisma veicinātājs Kārlis Vanags rakstīja: “Gaiziņš ir dzimtenes augstākais kalns… Kad ap Daugavu pie Rīgas jau brauc ratos, Gaiziņa augstienē vēl brauc kamanās, un, kad Zemgalē rudzu lauki jau zaļo, Gaiziņa gravās vēl redzams sniegs”. Tā nu cerībā atrast sniegu, devāmies uz Latvijas augstāko pauguru – Gaiziņkalnu jeb vienkārši Gaiziņu. Ģeologi

#4 Kaņieris

Pagājušajā pavasarī, izdzirdot par Ķemeru nacionālajā parkā notiekošajām putnu vērošanas aktivitātēm, manī atraisījās nebijušas ornitologa vai, pieticīgāk izsakoties, birdvačera dziņas.  Jāatzīst, ka putnu vērošana ir kļuvusi par tikpat populāru nodarbi kā brančs vai galda spēļu vakari, tāpēc ceļabiedri plānotajai ekspedīcijai pieteicās ātri un ar lielu entuziasmu. Tuvākajā sestdienā jau esam autobusā un īsi pirms saullēkta

#3 Amatas ģeoloģiskā taka

Bija skaidrs un spirgts oktobra rīts, kad mēs nokļuvām pie Melturu ciematiņa tilta – vietā, kur sākas divas dažādas Amatas. Viena Amata te sākas laivotājiem, jo īpaši pavasara palu laikā, kad pāris nedēļas Melturu tilts kļūst par adrenalīna mednieku pulcēšanās centru. Otrā Amata šeit sākas mums, kājniekiem, lai priecētu ar sava pacietīgā plūduma radītajiem mākslas darbiem. Aiz

#2 Gaiļu ezers

Jaunā, 2017., gaiļa gada sagaidīšanu vēlējāmies atzīmēt vietā, kas saistīta ar gaili. Izrādījās, ka Latvijā ir vairāki dabas objekti, kuru nosaukumā figurē gailis. Daži kalni, vairāki ezeri un pat nelielas upītes. Izvēlējāmies nelielu meža ezeriņu Dunavas mežos, netālu no Dvietes. Mana vecmamma ir dzimusi netālu no tā saucamajiem Dunavas mežiem, un tie bieži figurēja viņas

#1 Šlīteres zilie kalni

Ideja par to, ka brauksim tieši šajā virzienā radās kādā augusta vakarā – gribējām mežus, laukus un jūru –tā, lai būtu maz cilvēku, bet daudz dabas. Plānojām noiet pēc iespējas vairāk, tāpēc atmetām ideju par telti un Depo nopirkām tentu (2×3 m) ar šņorēm. Rīga–Mazirbe Ceļš uz Mazirbi sākas ar sastrēgumu, kas stiepjas no Salu tilta līdz