#57 Ķeizeriskā Plieņciema kāpa

Interesējoties par piekrastes paraboliskajām kāpām, kuras vēju iedarbībā, veidojušās pateicoties 17.un 18.gs veiktajiem plašajiem piekrastes mežu izcirtumiem un ugunsgrēkiem, uzdūros unikālajai Plieņciema kāpai. Šo kāpu varētu uzskatīt par pēdējo Latvijas piekrastē, kuru vēji vēl spēj kustināt, tiesa gan visai ierobežoti. Šis pēdējais, piekrastes vēju kontrolētais bastions, daudzus gadsimtus kalpojis par zvejas tīklu žāvēšanas vietu, sauktu

#31 Lielā Pēterezera bruņurupuči.

Mazirbē sestdienas rītā valda svinīga rosība. Kāda etnogrāfiskā nama pagalmā sieviete lībiešu tautas tērpā ārzemnieku grupai vada ekskursiju. Pie veikala “Lats” novērojam divus vīriešus, kuri nāk laukā nokrāvušies ar sklandraušiem. Mašīnu uz divām dienām atstājam pie Lībiešu tautas nama, izkrāmējam velosipēdus un garām veciem koka namiem, kuros tirgo kūpinātas butes, dodamies pa taisno mežos. Balstoties

#26 Pāvilosta – aizbraukt un iemīlēties.

No meža iebraucam tieši Pāvilostā jeb Āķagalā, kā to mēdz dēvēt vietējie. Pirmais, ko ieraugām ir hipiju stila busiņš. Esam ieradušies pilsētā, kura, iestājoties atbilstošiem laikapstākļiem, kļūst par sērfošanas paradīzi. Ir silta pievakare, un Pāvilosta ar savu silto mieru un romantisko šarmu lēnām nozog mūsu sirdis. Pirmie redzētie cilvēki ar sup dēļiem vago Sakas upi.