#98 Ērģeļu klintis–Berlīne–Rauna

Mūsu dabas ceļojumi, vispārīgi izsakoties, ir iedalāmi divās kategorijās. Pirmajā ietilpst brauciens ar auto – kad mēs piestājam konkrētās vietās, uzņemam foto un dragājam uz nākamo punktu vai sliktākajā gadījumā uz mājām. Šādi ceļojumi gadās tad, kad esam slinki, mums ir maz laika, vai vieta, mūsuprāt, nav tā vērta, lai veltītu tai daudz laika. Pēc

#97 Latgales ezeru ceļš

Pirmais, ko Elizabete jautāja brīdī, kad nolēmām doties uz Latgali, bija: vai mēs aizbrauksim līdz Čertokam. Velnezers jeb Čertoks līdzās Pokaiņu mežam ir izcils piemērs tam, kā ar veiksmīgu stāstu ir iespējams pagriezt tūristu plūsmu savā virzienā. Tā nu mēs no Drīdža, tā vietā lai pa taisno dotos uz Ežezeru, pa dzeltenām alejām metam līkumu

#96 Dzidrās Sauleskalna acis

Latvijas kartē man izdevās atrast četrus Sauleskalnus: divus Vidzemē, vienu Kurzemē, bet ceturtais, kas arī ir mūsu mērķis, atrodas Latgalē, netālu no Kombuļiem. Ceļā pavadām vairāk nekā četras stundas un, nonākot galā, ir sajūta, ka esam braukuši tik ilgi, ka varētu atrasties citā valstī. Ir vēls, un esam pamatīgi nokavējuši, tomēr par spīti tam, naktsmītnē

#95 Raunis kā spēle

Ar Rauni, šo neticami skaisto upi, vairs neviens nav jāiepazīstina. Raunis ir Latvijas dabas pārgājienu ikona, leģenda un, domāju, ka daudziem gājiens pa Rauni ir kļuvis par ikgadēju pasākumu, kaut ko līdzīgu rudens mantrai. Mēs pēdējo trīs gadu laikā, ejam Rauni otro reizi un iesim vēl. Palūdzam šoferim, lai piestāj Krūmiņu pieturā, kas ir pāris

#94 Pokaiņu dabas tūrisma veiksmes stāsts

Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, esmu spiests atzīt, ka dienas skaistākais brīdis ir ceļš no Vilces uz Pokaiņiem. Slīdam pa šauriem Zemgales celiņiem, kuriem abās pusēs plešas bezgalīgi labības lauki un retie koki ir kļuvuši dzeltensarkani. Pēc Vidzemes un Augšzemes kalniem un lejām, pēc Kurzemes mežiem un vientuļām pludmalēm Zemgale šķiet brīnumaina. Te tu gandrīz sāpīgi