#46 Mežavotu nūdisti

Pirmos Egļupē sastopam jauniešus Halovīna tērpos un izkrāsotām sejām. Ir agrs rīts, un izskatās, ka vētrainās svinības viņiem prasījušas daudz spēka. Šodien ir Elizabetes dzimšanas diena, tāpēc uz mežu esam paņēmuši arī draugus. Šodienas distance ir 27 kilometri – viens kilometrs katram gaviļnieces gadam. Iesildām vilcienā iestīvējušos locekļus, uztaisām uzmundrinošos vingrinājumus un, izvēloties garāko no iespējamajiem maršrutiem, cauri mazdārziņu kooperatīvam dodamies Stīveru virzienā.

Pie rūpīgi iekoptajām Lielberģu mājām ganās divas kazas un govs. Lopiņi izskatās piebaroti un drosmīgi. Tiklīdz sajūsminātie pilsētnieki piestāj, lai uzņemtu dažas bildes, kazas sinhronā riksī dodas mūsu virzienā. Pēc apmēram kilometra griežam pa kreisi un ejam pa omulīgu meža celiņu, līdz to aizšķērso lieli dzelzs vārti. Tālāk pa mežu līkumojam gar augstu žogu, un tas ir tā vērts. Mežs ir viegli ejams, un tā zemsedzē ir dziļi iespiedušies kristālskaidri strautiņi, kas atšķiras no parasti redzamajiem tumšajiem mežu grāvīšiem.

Grupā paradās pirmie sajūsmas izsaucieni –, šķiet, ka esam jau dabūjuši tā saucamo pārgājiena sajūtu. Cauri krūmiem ir saskatāms dzirnavu šūnakmens mūris, pļava ar trīs brangiem ozoliem un divas kailas sievietes. Mēs apmulstam un kādu mirkli nelienam laukā no krūmiem. Kā lai nepeldas dzirnavu dīķī, ja ticējumi vēsta, ka šeit esošajiem avotiem ir ne tikai dziedniecisks spēks, bet tie veicina arī skaistumu?

Dzirnavu dīķa gultne ir savdabīga un rada iespaidu, ka ūdens ir tirkīzzils un neticami tīrs. Zilo krāsu avota gultnei piedod devona laikmeta zilganā glūda jebšu ļoti plastisks māls, parasti pelēkā vai zilganpelēkā krāsā. Līdzās dīķim jeb kā to citos avotos mēdz dēvēt – dzirnavezeriņam – novietota piemiņas zīme vienam no pirmajiem latviešu tēlniekiem – Teodoram Zaļkalnam. Kā izrādās ainaviskās šūnakmens dzirnavas cēlis un tajās aktīvi darbojies tēlnieka tēva brālis.

Nākamais grupas sajūsmas objekts ir Mežmuižas avoti, kas iztek no Kaļķugravas nogāzes un pa garām kāpnēm ieplūst dzirnavu dīķī. Atkarībā no ūdens daudzuma ir saskaitāmi trīs līdz pat 14 avoti, mēs saskaitām septiņus avotus –, pateicoties lietiem, ūdens neapturami gāžas laukā no zemes. Tālāk ceļš ved uz Čerņausku dižo ozolu, kuru kā noskaidrojam var aptvert un samīļot seši cilvēki.

Aptuvens pārgājiena maršruts: http://ej.uz/mezavots

About Author

client-photo-1
Edgars Ražinskis
Astoņos gadus darbojies tūrisma ekipējuma un tūrisma pakalpojumu jomā, kamēr ienākusi doma pieredzi, zināšanas un kaislību realizēt savā uzņēmumā. Velo tūrisms ir Edgara kaislība, ar to ir izbraukāta Latvija un pat pabūts tālajā Ruandā. Piedalījies vairākās ekspedīcijās ar 4x4 gan Krievijas Ziemeļos, gan tālajā Altajā. Stažējies Gruzijā, kur vedis tūristu grupas Kaukāza kalnos un raftinga tūrēs pa straujajām kalnu upēm.

Comments

Leave a Reply