#27 Kino industrijas zvaigzne – Veczemju klintis.

Veczemju klinšu apmeklējumu var apvienot ar turpat netālu esošo Ķurmragu un tā apkārtnē esošajām klintīm (http://www.25wolves.com/kurmraga/), kūrām esam veltījuši veselu stāstu. Tomēr ja mēs salīdzinām abās vietās piedzīvoto – vietas atšķiras ļoti būtiski. Ķurmrags ir mežonīgs, romantisks un daudzveidīgs, savukārt Veczemju klintis ir kļuvušas par publisku atpūtas vietu, padarot tās vieglāk pieejamas vecāka gada gājuma cilvēkiem un ģimenēm ar maziem bērniem.

Pēc 2005.gada 9.janvāra orkāna, dēvēta par Ervīnu, starp kura „sasniegumiem” minama 60% Latvijas teritorijas atstāšana bez elektrības, neviens vairs nevarēja apgalvot, ka zina, kā izskatās Veczemju klintis. Pēc vētras pazuda ne tikai visi dabas huligānu uzšņāptie petroglifi uz klinšu sienām, pazuda arī grotas un alas, vietā radot pilnīgi jaunus smilšakmens zīmējumus. Orkāna radītie viļņi 180 metrus garās klintis padarīja gandrīz trīs reizes garākas, radot iespaidīgākos smilšakmens klinšu atsegumus visā Vidzemes jūrmalā.

Pie Veczemju klintīm ierīkota maksas autostāvvieta – patīkami redzēt, ka kāds rūpējas par apkārtni un rada ērtus apstākļus atpūtniekiem. Te ir ierīkoti piknika galdi ar skaistu skatu uz jūru, labiekārtoti celiņi un izbūvēta ērta laipa nokļūšanai liedagā. Smilšakmens klinšu atsegumi pat šajā ne visai omulīgajā laikā ir ļoti apmeklēti. Pludmale ir pilna ar cilvēkiem un pie klintīm norisinās vismaz divas foto sesijas. Nedalītu bērnu uzmanību piesaista nobeidzies ronis, kura atlikusī ķermeņa daļā ir kļuvusi par pamācošu piemēru tam, ko praktiski nozīmē jēdziens – barības ķēde.

Veczemju klintis, kuras mēdz dēvēt arī par Mantiņu vai Sarkanajām klintīm Padomju laikos kļuva par kino industrijas superzvaigzni. Kā apgalvo interneta avoti, šeit filmēti skati tādām leģendāram filmām kā “Ilgais ceļš kāpās” ,”Vecā jūrnieka ligzda”, „Zītaru dzimta” un „Nakts bez putniem”.

Veczemju klintis tiek uzskatītas par skaistākajiem un iespaidīgākajiem piejūras Devona atsegumiem. Tā ir 480 m gara, 3,5 m augsta Burtnieku svītas smilšakmens klinšu siena, ar daudziem ciļņiem un ierobiem, nišām un alām. Klinšu slāņos iezīmējas zemes vēsture vairāk nekā 400 miljonus gadu atpakaļ, kad mūsdienu Latvijas teritorija atradās pat nedaudz zem ekvatora un to klāja sekla silta jūra. Klintis veido tā laika iežu sanesumi, kuri laika gaitā ir sacementējuši.

Klinšu vidusdaļā redzama īpatnēja struktūra – purva ūdens pārvietojis smilšakmenī dzelzi saturošos savienojumus, izveidojot atkrāsotu zonu un dzelzs savienojumu garoziņu. Ledāja nogulumos vietām ir arī nelieli devona nogulumu atrauteņi. Vietām virs ledāja nogulumiem līdz 2 m biezumam ir arī Baltijas ledus ezera piekrastes zonas grants, oļi un akmeņi.

Izmantotie avoti: www.dabasretumi.lv

 

About Author

client-photo-1
Edgars Ražinskis
Astoņos gadus darbojies tūrisma ekipējuma un tūrisma pakalpojumu jomā, kamēr ienākusi doma pieredzi, zināšanas un kaislību realizēt savā uzņēmumā. Velo tūrisms ir Edgara kaislība, ar to ir izbraukāta Latvija un pat pabūts tālajā Ruandā. Piedalījies vairākās ekspedīcijās ar 4x4 gan Krievijas Ziemeļos, gan tālajā Altajā. Stažējies Gruzijā, kur vedis tūristu grupas Kaukāza kalnos un raftinga tūrēs pa straujajām kalnu upēm.

Comments

Leave a Reply