#24 Cenas tīreļa divas sejas.     

Cenas tīrelis raugoties no Rīgas, atrodas tuvāk par savu Ķemeru brāli, tomēr Ķemeru tīrelim ir labāks mārketings un vieglāka piekļūšana, tāpēc Cenas tīreļa laipas gandrīz vienmēr būs klusākas. Cenas tīrelī esmu bijis visos gadalaikos un tas vienmēr pārsteigs ar saviem vaibstiem un dziļo mieru. Vasarās purvs smaržo, rudeņos tas laižas miegā un to šķērso gājputnu kāši, bet ziemā Cenas tīrelis ļauj slēpotājiem nobraukt no laipām un šļūkāt pāri aizsalušajiem ezeriņiem un akačiem. Šoreiz dodamies uz turieni pavasarī, laikā kad purva ezeriņi šķiet gandrīz caurspīdīgi, bet pats purvs zaļo un zied.

Pārgājienu vada Laura un plāns ir apskatīt Cenas tīreli, lai pēc tam dotos uz Ložmetējkalnu, kur esam iecerējuši nakšņot Latvijā ražotajos guļamtīklos Banana Chill. Tālāk maršruts ved uz Ķemeru pusi un noslēgumā esam ieplānojuši sasniegt jūru pie Lapmežciema. Pirmo reizi pārgājienam pieteicies pārītis ārzemnieku – puisis no Spānijas un meitene no Rumānijas. Abi dzīvojot Latvijā, un labprāt dabā dotos biežāk, bet esot grūti atrast piedāvājumus.

Cenas tīrelis ietilpst vienā no purvainākajiem Latvijas apgabaliem, tā saucamajā Rīgas-Jelgavas-Tukuma trijstūrī un ir sācis veidoties pirms apmēram 5000  gadiem. Purvs radies traucētas ūdens noteces rezultātā, pārpurvojoties sauszemei. Tas kādreiz bijis otrs lielākais purvs Latvijā, uzreiz pēc Teiču purva. Pirms Otrā pasaules kara tika pieņemts lēmums vienā teritorijā apvienot gan saimniecisko, gan dabas aizsardzībai atvēlēto teritoriju. Purvs vietām tika nosusināts, uzsākot kūdras ieguvi, kas turpinās vēl šobaltdien. Dabas aizsardzības mērķiem tika nodalīti 2133 hektāri purva.

Relatīvi maz skarta ir purva Ziemeļu daļa, kurā izveidojies izcils purva ezeriņu komplekss un sūnu purva ainavas. Cenas tīrelis ir arī viens no retajiem Latvijas purviem, kurā vienlaikus ir novērojama gan rietumu, gan austrumu tipa purva ainava. Cenas tīrelī rudens migrācijas laikā nakšņo sējas un baltpieres zosis un ornitologi ir atzinuši, ka tieši te ir viena no labākajām dzērvju ligzdošanas vietām. Purvā līdzās dzērvēm sastopamas 10 Latvijā un Eiropā aizsargājamas putnu sugas.

Sākotnēji taka ved gar purva daļu, kur notiek kūdras izstrāde. Te atšķirībā no daudzām citām purvu takām ir iespēja apskatīt, kā tad īsti tie kūdras lauki izskatās, un gūt aptuvenu priekšstatu par to, kā notiek purvu izstrāde. Tālāk purva laipas cauri mežam pakāpeniski ieved purvā, iepazīstinot ar augstā purva bagātībām. Laipa līkločo starp dzidriem un dziļiem purva ezeriem, purvā ziedošo augu klajumiem un purva mežiņiem, kur augumā sīkas priedītes vecuma ziņā jau sen kā pārdzīvojušas daudzas piekrastes masta priedes. Te ir iespēja apskatīt un pat pieskarties tundras apstākļiem raksturīgajam pundurbērzam, kas Latvijā ir īpaši aizsargājama un reti sastopama suga.

Takas vidusdaļā izbūvēts skatu tornis ar galdiņiem un soliem, sniedzot iespēju ieturēties restorānā, kuram nav līdzīgu. Netālu no skatu torņa saskatāmas Pirmā pasaules kara laikā izbūvētā ceļa pēdas. Šajā apkārtnē 1916./1917. gada ziemā norisinājās sīvas cīņas starp vācu karaspēku un cariskās Krievijas 12. armiju, kurā ietilpa latviešu strēlnieku pulki. Kara ceļi purvainās teritorijās tika īpaši veidoti, nostiprinot to malas ar baļķiem un uzberot augsni ceļa vidusdaļā. Purvos esošie kara ceļi ir īpaši interesanti, jo tos iezīmē purvam neraksturīgi augi, un koki ieskauj ceļu gluži kā stādīta aleja.

Apskatījuši Cenas tīreli, dodamies uz Ložmetējkalnu, kur atrodams vienīgais kultūrvēsturiskais dabas liegums Latvijā. Te ir uzstādīts 27 m augsts skatu tornis, no kura paveras panorāmas skats uz Ziemassvētku kauju vietām. Tīreļpurvs un Ložmetējkalns ir viens no labāk saglabātajiem Pirmā pasaules kara kaujas laukiem Eiropā.

Te apskatāmas 1916. gada leģendāro Ziemassvētku kauju piemiņas vietas: krievu un vācu ierakumi, piemiņas akmeņi latviešu strēlnieku pulku izejas pozīcijās, piemiņas zīmes frontes pārrāvuma vietās, brāļu kapi, piemineklis latviešu strēlniekiem Ložmetējkalnā. Netālu no skatu torņa ierīkojam nometni. Jau pēc neilga brīža starp kokiem nostiepjas Banana Chill guļamtīkli, uz uguns pacietīgi gatavojas vakariņas un vēl ilgi pie ugunskura nenoklusīs piedzīvojumu stāsti un ģitāras mēle.

Distance: ~25 km

Pārgājiena maršruts (zaļā krāsā – pirmā diena)

About Author

client-photo-1
Edgars Ražinskis
Astoņos gadus darbojies tūrisma ekipējuma un tūrisma pakalpojumu jomā, kamēr ienākusi doma pieredzi, zināšanas un kaislību realizēt savā uzņēmumā. Velo tūrisms ir Edgara kaislība, ar to ir izbraukāta Latvija un pat pabūts tālajā Ruandā. Piedalījies vairākās ekspedīcijās ar 4x4 gan Krievijas Ziemeļos, gan tālajā Altajā. Stažējies Gruzijā, kur vedis tūristu grupas Kaukāza kalnos un raftinga tūrēs pa straujajām kalnu upēm.

Comments

Leave a Reply