#100 Baltic sea.

This is the case when getting to the set destination is less satisfying than the path to it. Frankly, with 100  wonders, we wanted to give ourselves a reason for the holidays, when you would like to better stay in bad, get your ass up, and go to the woods. Thanks to Elizabeth, who believed,

#99 Latgales jūra raugoties no Lielā Liepu kalna.

Pirms vairākiem gadiem, spontāna un haotiski saplānota velobrauciena laikā nokļuvām pie Rāznas ezera. Kaut gan tolaik es uz Latvijas dabu raudzījos ar iejūtīgu vienaldzību, jo “National Geographic” redzētie kalni, ūdenskritumi un citi dabas brīnumi lika domāt, ka mēs dzīvojam apdalītā vietā, tomēr toreiz, nonākot pie Rāznas ezera un ieraugot tā plašuma un neparastās ūdens krāsas,

#98 Ērģeļu klintis–Berlīne–Rauna

Mūsu dabas ceļojumi, vispārīgi izsakoties, ir iedalāmi divās kategorijās. Pirmajā ietilpst brauciens ar auto – kad mēs piestājam konkrētās vietās, uzņemam foto un dragājam uz nākamo punktu vai sliktākajā gadījumā uz mājām. Šādi ceļojumi gadās tad, kad esam slinki, mums ir maz laika, vai vieta, mūsuprāt, nav tā vērta, lai veltītu tai daudz laika. Pēc

#97 Latgales ezeru ceļš

Pirmais, ko Elizabete jautāja brīdī, kad nolēmām doties uz Latgali, bija: vai mēs aizbrauksim līdz Čertokam. Velnezers jeb Čertoks līdzās Pokaiņu mežam ir izcils piemērs tam, kā ar veiksmīgu stāstu ir iespējams pagriezt tūristu plūsmu savā virzienā. Tā nu mēs no Drīdža, tā vietā lai pa taisno dotos uz Ežezeru, pa dzeltenām alejām metam līkumu

#96 Dzidrās Sauleskalna acis

Latvijas kartē man izdevās atrast četrus Sauleskalnus: divus Vidzemē, vienu Kurzemē, bet ceturtais, kas arī ir mūsu mērķis, atrodas Latgalē, netālu no Kombuļiem. Ceļā pavadām vairāk nekā četras stundas un, nonākot galā, ir sajūta, ka esam braukuši tik ilgi, ka varētu atrasties citā valstī. Ir vēls, un esam pamatīgi nokavējuši, tomēr par spīti tam, naktsmītnē

#95 Raunis kā spēle

Ar Rauni, šo neticami skaisto upi, vairs neviens nav jāiepazīstina. Raunis ir Latvijas dabas pārgājienu ikona, leģenda un, domāju, ka daudziem gājiens pa Rauni ir kļuvis par ikgadēju pasākumu, kaut ko līdzīgu rudens mantrai. Mēs pēdējo trīs gadu laikā, ejam Rauni otro reizi un iesim vēl. Palūdzam šoferim, lai piestāj Krūmiņu pieturā, kas ir pāris

#94 Pokaiņu dabas tūrisma veiksmes stāsts

Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, esmu spiests atzīt, ka dienas skaistākais brīdis ir ceļš no Vilces uz Pokaiņiem. Slīdam pa šauriem Zemgales celiņiem, kuriem abās pusēs plešas bezgalīgi labības lauki un retie koki ir kļuvuši dzeltensarkani. Pēc Vidzemes un Augšzemes kalniem un lejām, pēc Kurzemes mežiem un vientuļām pludmalēm Zemgale šķiet brīnumaina. Te tu gandrīz sāpīgi

#93 Leģendām apvītā Vilce

Pie Vilces muižas nokļūstam agrā svētdienas rītā. Daba no monotoni zaļas ir kļuvusi koši trīskrāsaina. Ir apmācies, tomēr, tiklīdz mēs nokļūstam zem kokiem ar koši dzeltenajām lapām, gaisma kļūst spilgtāka. Mēs no termosa sev krūzēs salejam vasarā savākto zāļu tēju un iekārtojamies uz soliņa ar skatu uz burvīgo ieleju. Šodien muižā mājo skola, tūrisma informācijas

#92 Ragakāpas krāsainās baudas.

Visspilgtāk mani mežā uzrunā smaržas. Rudens pašā sākumā tās ir tik baudāmas. Tu izkāp no māšīnas, kurā tu pirms neilga laika iekāpi smakojošajā Rīgas centrā. Neesi paspējis izstaipīties un tev nāsīs iecērtas šis tikko trūdēt sākušo lapu aromāts, vēsais rudens gaiss un spilgtās debesis. Neskatoties uz to, ka tikko ir aizgājusi vasara un priekšā gaida

#91 Ar elektro velosipēdu uz Latvijas jumta

Ar sajūsmu pieņēmu “Ērgļu stacijas” aicinājumu novadīt elektro velosipēdu tūri pirmajā Vislatvijas tūrisma salidojumā. Plānā bija izbraukāt par Latvijas jumtu dēvēto Piebalgas apkārtni. Varētu šķist, ka brauciens ar elektro velosipēdu ir sava veida krāpšanās, turklāt pazūd ciešanu un gandarījuma komponentes, pārvarot kārtējo stāvo kāpumu, kas Piebalgas pusē nav nekāds retums. Tomēr, ņemot vērā pieteikušos dalībnieku

#90 Gulbji sabumbotajos Zvārdes mežos

Padomju laikos Zvārdes mežu teritorija deviņu reiz deviņu kilometru platībā tika izvēlēti par vietu aviācijas uzlidojumu mācībām. Gandrīz 40 gadu šī vieta bija praktiski nogriezta no ārpasaules. Zemnieku saimniecības un kolhozi tika pārcelti, bet baznīcas un kapi sabumboti. Speciālisti apgalvo, ka, lai attīrītu Zvārdes mežus no metāla šķembām un nesprāgušiem lādiņiem, būs nepieciešami vēl 50

#89 Ogres kailie akmeņi

Pa ceļam no Ērgļiem uz Rīgu, nolemjam pa ātro ieskriet apskatīt Akmeņupītes (sauktu arī par Vēģerupītes) ūdenskritumu. Pirms pagrieziena uz dabas objektu novietota lepna norāde par muzikālo sveču muižu “Bumbiermuiža” un Akmeņupītes ūdenskritumu. Kompliments Ērgļiem, kas rūpējas par to, lai tūrisma objekti būtu atrodami. Skaidrāku priekšstatu par to, ko sagaidīt pēc pagrieziena, gan gūst tikai

#88 Limbažu ābeles

Vasara ir atkāpusies, atstājot aiz sevis ābolu nokaisītas ceļmalas un skaistas skumjas par brīžiem neizturami karstajām dienām. Ceļā no Rīgas uz Limbažiem visvairāk ābeļu ir posmā no Vidrižiem, to zari ir pilni ar sārtiem un dzelteniem āboliem. Runā, ka Ulmanis esot licis gar jaubūvējamiem ceļiem stādīt ābeles, lai izsalcis ceļinieks tiek līdz mājām. Arī Staļinam,

#87 Ar velo un sirdi Latgalē (Varakļāni – Zilupe)

Šis mums ir jau sestais Latgales velo brauciens. Kopskaitā pa Latgali esmu nobraucis vairāk kā 1000 kilometru. Pēc katra no iepriekšējiem braucieniem mājās esmu atgriezies ar tukšu galvu, bet pilnu sirdi, kas vēl vismaz nedēļu ļauj ar smaidu uz lūpām doties uz darbu un nepārdzīvot par pasaulē valdošo netaisnību. Iepriekšējos četros velo braucienos bijām paviesojušies

#86 Buļļu sala – lielākā Latvijas sala.

Brauciens uz Latvijas lielāko salu jau ir ko vērts. Plašās Spilves pļavas rada sajūtu, ka esi izbraucis no pilsētas un strauji sāc attālinātie no stresa un pilsētas jezgas. Un tad pēkšņi tu iebrauc Bolderājas republikā, vietā ar lielām mājām, augstiem krāniem, baznīcu un, iespējams, garšīgāko kebabu pasaulē. Tepat jau tilts pāri Buļļupei uz Daugavgrīvu, no